AA biedrs dalās pieredzē, vai pēc skaidrības uzsākšanas var draudzēties ar vecajiem draugiem, kuri joprojām dzer.
Starp pieklājīgajiem, politkorektajiem un stilīgajiem Stokholmas bārim un restorāniem Kalles Pizza bārs bija kā nejauši iemaldījies kartupelis zefīru iepakojumā. Šis ūķis bija dzertuve, kas, nomaskējies par picēriju, papildus dažādām dzirām piedāvāja arī pastas un picas. Jebkuram, kurš te ienāca tīšuprāt vai pārpratuma pēc, uzreiz viss bija skaidrs – te vietējie dzērāji pavada savas skumjās dienas, slīcinot bailes, aizvainojumus un pasaulīgās problēmas alkoholā. Mani tur varēja satikt četras līdz sešas reizes nedēļā. Man tur patika, tur es jutos drošībā. Kalles Pizza pastāvīgie dzērāji mani nenosodīja, pat vairāk, man šķita, ka mani saprot. Mēs nerunājāmies par mūsu alkoholismu, tomēr visi labi sapratām, ka ikvakara pazušana apātijā ar grādīgo palīdzību ir tas, kas mūs patiesi vieno. Šajā alkoholisma kopības sajūtā bija pat kaut kāda veida romantika.
Kad noticēju Anonīmo alkoholiķu kustībai un sāku regulāri iet uz sapulcēm, es izvairījos no Kalles Pizza bāra kā cūka no burbuļvannas. Ikdienas gāju garām desmitiem citu bāru, un tas netraucēja manai skaidrībai, bet no Kalles Pizza kroga es baidījos kā no mēra. Jo visi citi bāri bija tikai bāri, bet Kalles Pizza bārā bija mani kompanjoni, mani dzērāji draugi, mani ieroču biedri un man šķita, ka ar savu skaidrību esmu viņus nodevis. Man bija bail šai nodevībai skatīties acīs.
Pēc vairāk nekā gada skaidrības un veiksmīgas izvairīšanās kādu dienu nolēmu, ka esmu pietiekami stiprs, lai bez noraušanās riska varētu droši pietuvoties savam kriptonītam – Kalles Pizza bāram ar visiem tās pļēguriem priekšgalā. Kad nonācu pareizajā vietā, skatam pavērās negaidīta realitāte – ēka, kurā atradās bārs, bija nojaukta, un tās vietā tika gatavots būvlaukums jauna tirdzniecības centra vajadzībām. Nevarēju nepamanīt acīmredzamo simbolismu – mana bijusī dzīve bija sabrukusi, un tās vietā uz jauniem pamatiem tika būvēts kas jauns! Kas notika ar maniem Kalles Pizza bāra ieroču biedriem, es nezinu. Varbūt viņi sabruka kopā ar picu bāru, lai gan, visticamāk, viņi atrada jaunu dzertuvi un turpināja savu skumjo dzīvi citās telpās.
Es tikmēr atgriezos uz dzīvi Latvijā pie saviem vecajiem, “īstajiem” draugiem, ar kuriem mani vienoja kas vairāk par mīlestību uz kopēju iedzeršanu. Mums bija kopīga vēsture, piedzīvojumi un patiesa draudzība, kas ar dažiem stiepās no pamatskolas. Tomēr, lai arī saikne ar šiem “īstajiem” draugiem ir dziļāka par kopēju dzeršanu, sapratu, ka lielākā daļa brīvbrīžu draugu lokā tāpat tika pavadīta ar glāzi vai pudeli rokā. Tāpēc sāku domāt, vai šādas attiecības man var būt bīstamas? Lai arī sākotnēji neiztika bez draugu gudrībām no sērijas “bet tā vietā lai piedzertos, pēc trīs aliņiem vairs nedzer, un viss būs labi” un dumjiem izteikumiem par gumijas sievieti kā nākamo soli skaidrībai, ātri vien atskārtu, ka maniem draugiem ir vienalga, vai dārza ballītē man rokās ir alus tāpat kā viņiem, vai limonāde kā viņu bērniem. Pavisam drīz mana nedzeršana pārstāja būt sarunas temats, tāpat kā viņu dzeršana, un pa lielam mūsu sarunās nekas nemainījās, salīdzinot ar laikiem, kad dzēru kopā ar viņiem. Atšķirība vien tā, ka tagad es parasti pirmais aizbraucu mājās, pirmais dodos uz savu istabiņu kāzu ballītēs un ātrāk par pārējiem dodos gulēt. Arī mana ģimene – mamma, tētis, māsas, brālis – visi lieto alkoholu. Bet, lai arī ģimenes salidojumos, vakaram progresējot, viņi kļūst aizvien kaitinošāki, lielu apdraudējumu savai skaidrībai nemanu.
Rezumējot domāju, ka manai skaidrībai draugu kompānijas, kuras lieto alkoholu, lielu draudu nerada, ja vien kompānijas galvenais satikšanās iemesls nav kopīga apreibināšanās. Kalles Pizza bāra kontingentu vienoja dzeršana, kamēr manu ģimeni un bērnības draugus vieno kas vairāk, un alkohols ir tik viens no kopā sanākšanas atribūtiem.
Tāpēc teikšu tā – draudzējieties ar dzērājiem, ja jūtaties viņu kompānijā droši. Izvairieties no dzērājiem, ja jūtat, ka tas apdraud jūsu skaidrību.
P. S.
Arī manai dzīvesbiedrei garšo vīns, un reizēs, kad viņa pārrodas mājās no tikšanās ar draudzenēm vieglā reibumā, mums ir noruna – kamēr viņa jūtami dvako pēc alkohola, tikmēr lai ar bučošanos man neuzmācas.
O. K.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Comments