Anonīmajos alkoholiķos nav noslēgumu, ir tikai jauni sākumi.
Tikai tad, kad bija pagājuši sešpadsmit gadi, kopš biju ieguvis skaidrību ar AA programmas palīdzību, es atklāju priekšrocības, kuras sniedz visu soļu atkārtota darīšana – atkal un atkal. Līdz tam brīdim piedzīvoju skaidrības karuseli – daudz rosības bez īstas virzības, daudz darbošanās bez faktiskas rīcības.
Es nevaru izdzīvot ar pārtiku, ko ēdu pirms desmit gadiem, vai ar pagājušā gada ūdeni vai pagājušā mēneša gaisu. Lai izdzīvotu, man regulāri jāēd, jādzer ūdens un jāelpo. Vingrojumi, kurus darīju pirms pieciem gadiem, nepadarīs mani veselāku šodien. To pašu var teikt par soļiem.
Divpadsmit soļi ir taisnākais ceļš uz lielāku brīvību, veselu saprātu un lietderību. Patiesībā, es dzēru, lai kļūtu brīvs – brīvs no sava ego mokošajām skavām un ierobežojumiem. Tā paša iemesla dēļ es daru AA programmu. Soļi sniedz man patiesu brīvību tur, kur alkohols deva viltotu.
Ja turpinu darīt visus soļus, tie turpina mani mainīt. Šodien tas skan vienkārši, lai gan pagāja daudz gadu, pirms nonācu pie šādas atklāsmes. Apvidū, kurā pirmo reizi pievienojos AA, pastāvēja uzskats, ka pirmos deviņus soļus tu izdari vienu reizi un tad atlikušo mūžu izmanto pārējos trīs.
1947. gada augustā es ieguvu skaidrību, pievienojos AA un pirmos sešpadsmit manas AA dzīves gadus cietu no nelāga pārpratuma. Pirmajos divos vai trijos gados izdarīju cik vien iespējams rūpīgu darbu ar pirmo līdz devīto soli un tad mēģināju iztikt ar Desmito, Vienpadsmito un Divpadsmito soli. 1963. gadā uzzināju par ieguvumiem, kas rodas no pastāvīga darba ar visiem Divpadsmit soļiem. Sekodams teorijai, ka mēģināts nav zaudēts, atgriezos pie soļiem un atsāku darbu. Uzrakstīju jaunu Ceturto soli, kam sekoja jauns Piektais solis.
Izrādījās, ka pastāv milzīga atšķirība starp regulāri rakstītu inventarizāciju un Desmitā soļa revīziju. Lai gan jauna Ceturtā soļa rezultāti nebija tik dramatiski kā pirmajā reizē, drīz vien kļuva acīmredzams, cik ārkārtīgi svarīgi ir turpināt pilnībā atvērties kādam citam cilvēkam. Mana pieredze rāda, ka Piekto soli visefektīvāk darīt ar AA biedru, kurš arī cītīgi strādā ar šo programmas daļu. Viņš var palīdzēt, jo runā no jaunas un svaigas pieredzes.
Mūsu draugs Dr. Harijs Tībo (Harry Tiebout), būdams apveltīts ar unikālu talantu precīzi aprakstīt ego problēmas, uzsvēra, ka pazemīgam ego ir lieliskas atjaunošanās spējas un ka padošanās paredz svarīgu disciplināru funkciju un pieredzi. Tībo apgalvoja, ka nepieciešams nepārtraukts darbs, lai turpinātu savaldīt ego, un ka daļa šī darba paredz “atkārtotas inventarizācijas, nevis tikai vienu”.
Es uzrakstīju jauno Astoto soli un atklāju vairākus vārdus, kuriem bija jābūt manā sarakstā. Daži parādījās pēc manas pievienošanās AA; par citiem nebiju iedomājies, kad pirmoreiz sastādīju sarakstu. Es atlīdzināju šiem cilvēkiem un atklāju sevī aizvien lielāku brīvību. Pakāpeniski kļuva skaidrs, ka Divpadsmit soļi – visi soļi – risina manas problēmas, lai kādā skaidrības posmā es būtu. Vai esmu skaidrā gadu, desmit, divdesmit vai ilgāk, tie sniedz atspēriena punktu pārmaiņām un izaugsmei.
Šodien es regulāri un bieži nodarbojos ar rūpīgu rakstisku inventarizāciju un Piekto soli. Ceturtais un Piektais solis, kā arī pārējie soļi paver durvis uz aizvien pieaugošu patiesības apzināšanos. Ticu, ka viss sākas ar patiesības uzzināšanu par sevi. Kāds definēja ego kā “visu maldīgo priekšstatu kopumu par sevi”. Neatlaidīgs atkārtots darbs ar soļiem pakāpeniski atbrīvo mani no maldīgiem priekšstatiem. Tas nodrošina pakāpenisku, gandrīz nemanāmu izaugsmi patiesības izpratnē par sevi, un tas savukārt veicina aizvien labāku izpratni par Dievu un citiem cilvēkiem.
Mācītājs Edvards Dž. Doulings bija viens no pirmajiem AA draugiem garīdznieku vidū. Būdams apveltīts ar līdzjūtību un tālredzību, šis Sentluisas jezuīts saskatīja pārsteidzošu līdzību starp Divpadsmit soļiem un Sv. Ignācija garīgajiem vingrinājumiem. Lai gan daudzi saskatīs atšķirības abu prakšu saturā un struktūrā, tikai nedaudzi apstrīdēs uzskatu, ka garīga izaugsme līdzīgi fiziskai veselībai prasa pastāvīgu darbu. Tā nenotika pati par sevi. Tā pieprasa nepārtrauktas pūles.
Esmu daudzas reizes pārlasījis Lielo grāmatu un katru reizi pārsteigts atklāt tajā to, ko iepriekš nebiju pamanījis. Tikai pirms astoņiem gadiem ievēroju rindkopu 63. lpp. (54. lpp. latviešu izdevumā), kas iesaka balsī darīt Trešo soli kāda cita cilvēka klātbūtnē, un ievēroju to tikai tāpēc, ka kāds cits bija uz to norādījis. Kopš tās reizes esmu tā darījis vairākkārt un atklājis, ka tas ir aizraujošs un efektīvs veids, kā nodot manu gribu un dzīvi Dievam. Acīmredzot cita cilvēka klātbūtne un lūgsnas skaitīšana balsī rada spēcīgāku apņēmību.
Pirms dažiem gadiem trīspadsmito vai četrpadsmito reizi (nepārspīlēju!) izlasīju Čikāgas pirmā anonīmā alkoholiķa Ērla T. dzīvesstāstu. Viņš ieguva skaidrību Akronā Dr. Boba aizbildniecībā un pirmajās skaidrības nedēļās izdarīja to, ko tagad sauktu par pirmajiem astoņiem soļiem. Kad viņi nonāca pie tā, ko tagad dēvējam par Sesto un Septīto soli, Ērls balsī izdarīja šo soli Dr. Boba klātbūtnē. Esmu mēģinājis balsī darīt Septīto soli ar draugiem pēc tam, kad biju pabeidzis Piekto soli, un vienmēr esmu atklājis, cik tas ir noderīgi. Ja kādu interesē: Ērla pieredze atrodama 292. lpp. (angļu izdevumā), bet otrā rindkopa 76. lpp. (65. lpp. latviešu izdevumā) iesaka lūgšanu, kurā lūdz Dievu noņemt mūsu trūkumus.
Mēdz teikt (ne tikai jokojot): ja vēlies kaut ko noslēpt no AA biedriem, vislabākais slēpnis ir Lielā grāmata. Kāpēc ir tā, ka, meklēdami atbildes, rūpīgi lasām visu ko citu, taču neievērojam Lielās grāmatas dzīvi mainošās patiesības? Kas ir tik pievilcīgs šajās citās grāmatās un idejās? Iespējams, tas ir tāpēc, ka varam tās iztirzāt un izklausīties asprātīgi, inteliģenti un mokoši gudri. Varbūt mēs dažreiz par zemu novērtējam mūsu programmu, jo ir grūti noticēt, ka kaut kas tik vienkāršs var sniegt visas atbildes. Esmu pats izmēģinājis visas iespējamās “paplašinātās pieejas” un šodien saprotu, ka katru reizi mani meklējumi pēc garīgām atbildēm šajās svešajās jomās bija nekas cits kā egoistisks strupceļš.
Lielās grāmatas pēdējā stāsta pēdējās rindkopas otrā daļa (562. lpp. angļu izdevumā) saka konkrēti: “Anonīmajos alkoholiķos es saņemu visu, kas man vajadzīgs – visu, kas man vajadzīgs, es saņemu – un tad, kad es saņemu to, kas man vajadzīgs, es neizbēgami atklāju, ka tas ir tieši tas, ko esmu visu laiku vēlējusies.”
Šķiet, ka prāts tiešām ir “realitātes slepkava”. Mēs neatrodam Dievu caur lasīšanu, diskutēšanu, domāšanu, studēšanu, strīdēšanos un filozofēšanu. Mēs atrodam Viņu caur konkrētu rīcību, kas atbrīvo mūs no maldiem, ko radījusi mūsu pašu griba. Mēs to nevaram paveikt vienatnē. Mūsu rīcību pavada Dieva žēlastība, taču mēs noteikti varam strādāt tik cītīgi, cik to spējam – ar programmu, kuru Viņš mums dāvājis. Esmu atklājis, ka šie soļi ir nepārtraukti un ar katru reizi sniedz svaigu izpratni un jaunus ieguvumus. Tie atbrīvo manī vietu dzīvot kā brīvam cilvēkam.
Ievērojama daļa alkoholiķu, ar kuriem šodien strādāju, pavadījuši skaidrā desmit, piecpadsmit vai vairāk gadu. Neraugoties uz ilgajiem skaidrības periodiem, viņi turpina izmisīgi cīnīties ar savām sāpīgajām problēmām. Gandrīz 100% gadījumu izrādījies, ka šie AA biedri nav turpinājuši darbu ar visiem soļiem vai arī nekad tos nav apguvuši. Vai nu viņi izgājuši soļus vienreiz un tad centušies dzīvot tikai ar Desmito, Vienpadsmito un Divpadsmito soli, vai arī viņiem izdevies ilgus gadus palikt skaidrā, nemaz rūpīgi nesekojot norādēm, kas atrodamas piektajā un sestajā nodaļā.
Vienmēr, kad viņi atgriežas Pirmajā solī un rūpīgi izdara katru no sekojošajiem soļiem, viņi liecina par dramatiskiem uzlabojumiem savā dzīvē. Viņi sāk piedzīvot brīvību un prieku, kas ir neatņemama garīgās atmodas sastāvdaļa, ko sola Divpadsmitais solis. Tas notiek katru reizi. Šo pieeju apšauba tikai tādi biedri, kuri nav pietiekami rūpīgi pamēģinājuši, lai to saprastu.
Viens no ieguvumiem, kas rodas no visu soļu atkārtotas izmantošanas, ir pastiprinātas spējas praktizēt lūgšanu un meditāciju. Neatlaidīga atbrīvošanās no gruvešiem, kas mani norobežo no Dieva, paver labāku saskarsmi ar Viņu. Kļūst arī aizvien acīmredzamāks, ka lūgšana nav rīks, lai panāktu savu, bet drīzāk līdzeklis, lai kļūtu par to, kādam man ir jābūt.
Nepārtraukta, svaiga, pieaugoša pieredze, periodiski strādājot ar visiem Divpadsmit soļiem, ātri vien pārtop konkrētā palīdzībā citiem. Tā ir aksioma, ka varu citam palīdzēt tik daudz, cik esmu saņēmis palīdzību pats. Jo vairāk strādāju ar sevi, jo man ir vairāk, ko dot citiem. Šodien es vairs nerunāju par Ceturto soli, ko izdarīju 1948. gadā, vai atlīdzināšanu, ko paveicu 1949. gadā. Es dalos ar darbu, ko daru pašlaik mūsu atveseļošanās programmā.
Vēl viens ieguvums – ievērojams dzīvesspara pieaugums. Es ierados AA 25 gadu vecumā. 1972. gadā nosvinēju piecdesmito dzimšanas dienu un 25 gadus skaidrā. Lai gan esmu vecāks, nekā biju paredzējis, esmu ievērojis, ka tagad, pateicoties visu soļu regulārai lietošanai, spēju labāk strādāt un labāk funkcionēt.
Ja manā pagātnē ir notikumi, ar kuriem neesmu ticis galā, vai attiecības, kuras neesmu salabojis, es patērēju daudz enerģijas, apspiežot visu šo materiālu, lai man par to nebūtu jādomā. Ja pievēršos tam apzināti un visu nokārtoju, man vairs nav jāpavada visa dzīve, neapzināti reaģējot, zaudējot enerģiju un efektivitāti.
Programma ir ceļš, nevis atpūtas vieta. Pirms AA un daudzkārt vēlāk esmu meklējis atbildes uz savām dzīves problēmām citās jomās: reliģijā, filozofijā, psiholoģijā, pašpalīdzības grupās. Šīs disciplīnas vienmēr aprakstīja mērķi, kuru vēlējos sasniegt. Brīvību, mieru, pārliecinātību un prieku. Taču bija viena liela problēma: tās nekad man nesniedza efektīvu metodi, kā tur nokļūt. Tās nekad man neparādīja, ka nokļūt no turienes, kur pašlaik biju, tur, kur man bija jābūt.
Tā ir galvenā atšķirība mūsu programmā. Tā palīdz man nonākt līdz mērķim: “garīgai atmodai, ko deva šie soļi”. Tā neaizved mani tur tik ātri, cik es vēlētos, jo Dieva gaita vienmēr ir lēnāka par manējo. Tomēr, sekojot norādēm un regulāri soļojot no Pirmā līdz Divpadsmitajam solim, mana garīgā atmoda padziļinās un nostiprinās. Caur Divpadsmit soļiem es saņemu visu, kas man nepieciešams un ko patiešām vēlos. Tas viss tepat vien ir un vienmēr tepat ir bijis jau kopš manas AA dzīves pirmsākumiem.
Pols M., Riversaida, Ilinoisa
1973. gada marts
Copyright © The AA Grapevine, Inc. (March 1973). Reprinted with permission.
Commentaires