No kādām bailēm esam atbrīvojušies? No kā joprojām baidāmies? Latvijas AA biedri atbild anonīmā aptaujā.
Gatavojot “Vīnogas” marta numuru par tēmu “bailes”, veicām AA dalībnieku aptauju internetā, lūdzot atbildēt uz diviem jautājumiem par bailēm, kas skaidrības laikā pazudušas vai joprojām saglabājušās. Aptaujā, kas norisinājās no 3. līdz 10. februārim, piedalījās kopā 29 anonīmi dalībnieki. Piedāvājam iepazīt visas aptaujas dalībnieku atbildes.
Uzraksti, kādas bailes Tev skaidrības laikā ir samazinājušās vai pavisam pazudušas:
Nedrošība, bailes no vientulības.
Materiālā nedrošība, jo izveidoju uzkrājumu.
Es vairs tik traki nebaidos runāt cilvēkos.
Bailes par to, ko citi domā par mani. Bailes no parādiem. Bailes no pohām.
Bailes zaudēt darbu. Bailes sponsorēt. Bailes norauties.
Tās, par kurām rakstīts Devītā soļa apsolījumos.
Ir prieks, ka esmu skaidrā. Ir gūta uzticība saviem spēkiem, ka varu dzīvot skaidrā un nedzert.
Tā pilnīgi, ka pavisam pazudušas kaut kādas bailes, – tā noteikti nav.
Bailes no vientulības.
Bailes no sevis, bailes no vientulības, bailes sajukt prātā.
Bailes, ka nespēšu par sevi parūpēties.
Bailes, ka sapratīs, ka lietoju, ka pieķers. Pārējās visas palikušas arī pēc diviem skaidrības gadiem.
Alkohola lietošanas laikā (vēl nebija atkarības) mani mocīja panikas lēkmes (veģetatīvā distonija). Gāju pie ārstiem, dzēru zāles – uz brītiņu labāk, bet…, kad iedzēru, vienmēr trauksme samazinājās un tā mani “tas ierāva”, bet arī dzerot daudzas bailes nepazuda (dzēru alkoholu un zāles). Atmetot alkoholu, veģetatīvā distonija kaut kur pazuda, nevajadzēja ne zāles, ne ārstus. Samazinājās bailes vispār, pazuda fobijas, piemēram, no augstuma, no slēgtām telpām. Greizsirdība u.c. samazinājusies.
Esmu atbrīvojies no visāda veida paranoiski šizofrēniskām bailēm, ko izsauc alkohola intoksikācija, sākot no vajāšanas mānijas līdz bailēm elementāri pāriet ielu.
Bailes visu pazaudēt. Ģimeni, mājas, darbu.
Bailes no materiālās nedrošības.
Bailes par melošanu un pieķeršanu melos.
Radoši izpausties.
Bailes no nāves, jo ir apziņa, ka nomiršu tāpat, tas ir neizbēgami, tas pienāks.
Nomirt, sev visneizdevīgākajā brīdī.
Bailes, ka mani pieķers melos. Bailes no materiālās nestabilitātes.
Bailes no iztikas trūkuma.
Man pārgājušas bailes teikt taisnību.
Pazudušas bailes no autoritatīvām iestādēm, personām, no policijas, no attiecībām, no savas sejas pazaudēšanas.
Man kā reiz uzlabojas kontakts ar bailēm. Ja pirms tam es tās noraidīju, tad tagad apzinos un māku tās konteinerēt.
Bailes kaut ko mainīt. Bailes neiekļauties kaut kādos citu cilvēku uzskatu rāmīšos.
No materiālās nedrošības ir mazāk, jo materiālā nodrošinātība var palīdzēt, bet ne garantēt manu dzīvi. Bailes no nāves – tīri tehniski no procesa, bet ne no iznākuma, jo tas jau visiem pienāks. Bailes par citu cilvēku vai valstu likteņiem nav, jo to procesu es nevaru izmainīt vai ietekmēt. Kopumā – par tādiem lieliem, vispārējiem procesiem nav bailes vai arī tās nespēlē būtisku lomu ikdienā.
Ka nav pieejams alkohols, lai salāpītos.
Bailes no alkoholisma un sevis.
Bailes no pēkšņas nāves. Bailes par savu un tuvāko cilvēku nākotni. Bailes no materiālās nedrošības.
Kādas bailes joprojām ir klātesošas Tavā dzīvē? Kāpēc no tām neizdodas atbrīvoties?
Bailes kļūdīties (nav atstrādāts mans “teicamnieka” sindroms).
Bailes no vientulības, vecumdienās bail palikt vienai, jo nav bērnu.
1. Bailes no attiecībām. 2. Grūti atbildēt.
Bailes no nāves. Es vēlos visu kontrolēt, ieskaitot savu dzīvību, un tas ir darbs ar soļiem mūža garumā.
Bailes no cilvēkiem. Sevišķi – socializēšanās pasākumos, kuros ir sveši vai mazpazīstami cilvēki, kā arī, kad man gribas kādam iepatikties. Bailes sevi parādīt, izpaust. Man gribas atstāt kaut kādu konkrētu iespaidu, un es baidos, ka tas neizdosies. Neesmu pārliecināta par sevi, ka vispār varu kādam patikt tāda, kāda esmu.
Ar dzīvības instinktiem saistītās un sapratīgās, kuras ir baiļu paveids, kas vairāk saistīts ar uzmanīšanos.
Bailes norauties un atsākt dzert. Neesmu vēl 100% drošs par savu psihisko stabilitāti. Ir bailes par rītdienu un nākotni kopumā. Gan materiālā ziņā, gan par emocionālo līdzsvaru. Strādāju pie tā, lai atbrīvotos no šīm bailēm. Neizdodas atbrīvoties no tām, jo nav vēl lielas pārliecības par sevi, par saviem spēkiem, ka tikšu ar visu galā.
Bailes no nabadzības un nespēka vecumdienās. Atbrīvoties neizdodas, jo veselība pasliktinās, palielinās dzīves dārdzība, bet alga manā profesijā nav liela, arī pensija būs maza. Pesimismu vairo arī tas, ka nav un vairs nebūs bērnu. Ikdienā esmu kopā ar lietojošu cilvēku, kas nudien gaišāku skatu uz dzīvi nākotnē nevieš.
Finansiālās bailes, nākotnes bailes.
Bail no cilvēkiem, kas mani var izmantot. Grūti pateikt “nē”.
Visvairāk bailes no materiālās nedrošības, bet arī visas pārējās.
Nedrošība zaudēt finansiālo stāvokli, tuvus cilvēkus. Tādas bažiņas ir palikušas.
Bailes no apkārtējo izsmiekla, agresijas un vēl citas dziļi apslēptas bailes ir tās, kas joprojām (vairāk nekā lietošanas laikā) ietekmē manu dzīvi un lēmumus. Manuprāt, tās ir radušās sen atpakaļ, bērnībā, manis kā personības veidošanās procesā, un es no tām diezin vai varu pilnībā tikt vaļā (un vai to vajag mēģināt 58 gadu vecumā?). Es varu ar tām sadzīvot, apzinoties to ietekmi uz manu dzīvi.
Bailes atsākt dzert. Ik pa laikam uzzinu, ka kāds AA brālis vai māsa noraujas.
Apsolījumos ir teikts – notiks brīnumi jau pirms pusceļa. Es par to vienmēr vīpsnāju. Tagad ar mani tas ir noticis. Neticami, bet ir! Brīnumi!!! Un tagad man ir stindzinošas bailes, ka kaut kas var notikt un es varu visu sačakarēt. Bail ko lūgt, jo visu man dod. Tiešām, tiešām ar mani notiek neticami brīnumi, es jums saku. Bet brīžam tā bail, ka ne no gultas izlīst, ka tik kas nesagrūst. Ka nebeidzas. Bail pat visu to labo piedzīvot. Nesakarīgi stāstu, bet, kurš pats to ir piedzīvojis, sapratīs.
Bailes no kritikas un ļauniem cilvēkiem. Jūtos bezspēcīga un atkarīga no izvērtēšanas darbavietā.
No zaudējuma.
Ir zināmas bailes uzsākt kaut kādas lietas, tiek meklēti iemesli (slinkums, nav finansējuma, laika utt.). Iespaids ir palicis no iepriekšējās dzīves, daudz ko uzsāku, bet nepabeidzu, bailes uzņemties atbildību par savu rīcību.
Bailes par bērniem, uzvedību, rīcību. Nesaprotu, KĀPĒC.
Bailes nomirt no kādas neārstējamas slimības. Jo grūti pieejama medicīna, neuzticos ārstiem.
Bailes no nelaimēm nākotnē. Neizdodas atbrīvoties, jo domāju, ka Augstākais Spēks var uzlikt man jaunus pārbaudījumus.
Man joprojām ir bailes dzirdēt jebkādu “nē”, jo ego mēdz izmantot katru iespēju piepūsties pa visu telpu, un tad visam jānotiek pēc mana plāna. Atteikums šķiet kā pazemojums.
Bailes no materiālās nedrošības. Aizvien neesmu uzkrājis pietiekami, lai iztiktu no pasīvajiem ienākumiem, ja zaudēju darbu.
Tāpēc, ka bailes (kā arī citas cilvēkam nepatīkamas emocijas) ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Jo tieši šī emocija ir atbildīga par to, ka gan jūs, gan es un visi cilvēki joprojām esam dzīvi, jo senos laikos mūs nepaēda kādā tumšā alā kāds plēsīgs dzīvnieks. Man ir bailes no nāves, bailes būt vientuļai – klasiskās bailes, kuras ir ikkatram, jautājums tikai, vai cilvēki tās apzinās vai nē.
Bailes no vientulības.
Bailes no iespējamiem zaudējumiem – veselības, cilvēku, attiecību. Bailes neizdarīt ko svarīgu, to nepaspēt. Reizēm bailes ko pateikt, bet reizēm – nepateikt. Neizdodas atbrīvoties, jo neesmu ar to ļoti strādājusi un saprotu, ka zināmi riski vienmēr pastāvēs, jo neesmu gluži tik garīga būtne, lai nepievērstu tam uzmanību.
Neizprotams uztraukums.
Bailes no saistībām.
Bailes no nepatīkamiem sapņiem miegā un trauksmainas sajūtas, pamostoties no tiem.
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Comments