Viņa, kas nespēja noticēt, ka pēc septiņdesmit var pārtraukt dzeršanu, tagad gan mīl dzīvi!

2017. gada janvārī es 73 gadu vecumā pirmo reizi ienācu pa AA durvīm. Trīs mēnešus iepriekš bija miris mans vīrs, ar kuru bijām precējušies 47 gadus, un alkoholiskā depresija bija mani tā pārņēmusi, ka vairs nespēju normāli domāt.

Es daudz dzēru teju 35 gadus, 15 no tiem – līdz bezfilmai. Simtiem reižu biju neveiksmīgi mēģinājusi atmest pašas spēkiem. Lai gan parasti nevarēju atcerēties, ko biju darījusi iepriekšējā vakarā, šoreiz atminējos, kā turēju rokās pudelīti ar 90 vīram izrakstīto miega zāļu tabletēm. Domāju, ka nāve ir vienīgais veids, kā izbeigt manas bēdas. Es neiedzēru tabletes. Kaut kas lika man apstāties un saprast, ka tas nav risinājums. Man vajadzēja palīdzību.

Atskatoties saprotu, ka šī bija mana pirmā garīgā pieredze. Sākotnējās ieceres vietā es internetā atradu netālu esošu AA sapulci, kas notika nākamajā rītā. Tad es aizmigu.

Ieiešana pa šīm durvīm bija pieredze, kas no manis prasīja lielāko pazemību dzīvē. Godīgi sakot, neticēju, ka savā vecumā varēšu beigt dzert, taču jutu nelielu cerību, ka šī varētu būt vieta, kur tas ir iespējams.

Tāpat kā lielākā daļa cilvēku savā pirmajā AA sapulcē es centos būt neuzkrītoša, taču šī grupa to nepieļāva. Visi bija tik draudzīgi un jauki. Viens dalībnieks teju pārlēkšoja telpai, lai iepazīstinātu ar sevi. Lielākā daļa jaunpienācēju bija daudz jaunāki par mani, taču drīz kļuva skaidrs, ka programmai nav vecuma ierobežojumu vai citu prasību, izņemot vēlmi pārtraukt dzeršanu.

Es cīnījos par skaidrību tāpat kā jaunākie jaunatnācēji. Laika gaitā atklāju, ka mūsu līdzības ir lielākas nekā atšķirības. Devos uz sapulci katru dienu un patiešām klausījos, ko runā. Pēc vairākām nedēļām sāku justies stiprāka un beidzot palūdzu sievieti, kas ar mani bija runājusi pirmajā dienā, kļūt par manu sponsori. Viņa teica jā, un tas mainīja manu dzīvi.

Šī sieviete cītīgi vadīja mani cauri soļiem. Kad sponsore man stāstīja savu stāstu, es spēju identificēties ar viņas teikto. Jau pašā sākumā pieņēmu faktu, ka vecuma dēļ man nav tādas greznības, kā iet prom un atgriezties. Man vienkārši nav laika. Es apņēmos būt bezbailīga un rūpīga jau no paša sākuma, sākt dzīvot tagadnē un nekavēties pagātnē.

Mana sponsore kalpoja grupā un mudināja mani iesaistīties. Es uzņēmos saimnieces amatu, kārtoju dokumentus, veicu brīvprātīgo darbu grupas jubilejas vakariņās un devos uz ārstniecības centriem, lai kopā ar AA biedriem, kuriem bija ilgstoša skaidrība, pastāstītu savu stāstu. Es atradu jaunu mērķi un sapratu, ka pamazām tieku galā ar dzīvi bez vīra. Skumjas mani joprojām nospieda, bet AA instrumenti, kas palīdz būt skaidrā, arī virza mani uz kalpošanu, kas neļauj koncentrēties uz savām bēdām.

Tagad man ir 75 gadi un esmu skaidrā gandrīz divus gadus. Grūti noticēt, ka tā tagad ir mana dzīve. Es pievienojos AA, lai mazinātu depresiju. Es paveicu to un vēl daudz vairāk. Es uzzināju, kā dzīvot labāk. Nekad nav par vēlu dzīvot laimīgi. Neviens nezina, cik daudz laika mums ir uz šīs zemes, bet šodien esmu pārliecināta, ka man tas jānodzīvo skaidrā. 

Reja K., Vinipega, Manitoba

Copyright © The AA Grapevine, Inc. (August, 2021). Reprinted with permission.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.