Nesen kādā sapulcē dalībnieki piedāvāja tēmu – ko es nožēloju visvairāk. Vairums cilvēku dalījās, ka gribētu atnākt uz AA krietni agrāk, jaunākā vecumā. Savukārt es pēkšņi sapratu, ka sen vairs nedomāju, ka gribētu sākt skaidrību agrāk. Ne tāpēc, ka esmu laimīgs par nodzertajiem jaunības gadiem – es neesmu. Bet tāpēc, ka, pateicoties AA programmai, es laikam tiešām sāku ticēt, ka viss notiek tieši laikā. Acīmredzot man bija jādzer līdz 34 gadiem, lai sasniegtu to punktu, kad ir tikai divas izvēles – turpināt sevi galināt nost ar lietošanu vai arī pieņemt palīdzību un šo vienkāršo garīgo programmu.
Šis “Vīnogas” numurs ir par skaidrības uzsākšanu dažādos vecumos. Rakstā “Nekad nav par agru vai par vēlu” Jānis, kas atnāca uz AA krietni pēc 50, atzīstas, ka ik pa laikam iedomājas, kā dzīve būtu izveidojusies, ja skaidrības ceļu uzsāktu jaunībā. Savukārt Lauris, kurš uz AA atnāca 23 gados, atceras, ka viņam daži biedri pat teikuši, ka viņš vēl ir pārāk jauns un tāpēc vēl var dzert un dzert. (Raksts krievu valodā ŠEIT.) Cita AA dalībniece rakstā “Zvērā” atceras, kā domāja, ka līdz 30 gadiem neizvilks: “Mana psihe un ķermenis bija degradējušies, jutos atbaidoši. Mana ikdiena kļuva par vienveidīgu tumsības un pagrimuma naratīvu. Tās varoņi bija indīgi rāpuļi, aukstasinīgi, izsalkuši, neapmierināmi mošķi.” Arī A. atnāca uz AA, kad viņam bija tikai 25 gadi. Viņš joprojām ir skaidrā un rakstā “Laimīgā loze” stāsta, kā brīvība krist viņam deva brīvību lidot. Savukārt Vadims domā, kā skaidrības iegūšana jaunībā viņam šobrīd ļauj palīdzēt citiem jauniem cilvēkiem uzsākt skaidru dzīvi. Par to lasiet rakstā “Алкоголизм не выбирает возраст”.
Kaspars, kurš šobrīd ir jau sešus gadus skaidrā, dalās, kā viņa jaunība kļuva par trumpi viņa slimībai: tieši jaunības dēļ viņš nolēma pamest sadraudzību un atsākt lietošanu. Taču jau nākamajā dienā pamodās slimnīcā ar piečurātam biksēm un sašūtiem pirkstiem. Par to, kā viņa lietošana pēc tam turpinājās vēl divus gadus un kas palīdzēja viņam atgriezties programmā, lasiet rakstā “Jaunības kārts”. (Raksts krievu valodā ŠEIT). Savukārt Oskars K., domājot “Vai Latvijas AA ir par vecu”, nonāk pie secinājuma, ka daudz svarīgāk, lai grupas būtu pieejamas jaunatnācējam no malas.
“Nevienam jaunietim nevajadzētu dzirdēt to, ka viņš nokļuvis AA pirms nopietnām ciešanām,” uzskata Robina, kas pati šaubījās, vai nav atnākusi uz sadraudzību par agru. Viņas rakstu “Par jaunu” mēs pārpublicējam no starptautiskā AA žurnāla Grapevine. Tāpat kā Rejas rakstu “73 gadus veca jaunatnācēja”.
Kā parasti mūsu “Vīnogā” ir arī dzīvesstāsts. Šoreiz tas ir Ilzes S. stāsts “Visa ciema acu priekšā”.
Mēs ceram, ka “Vīnoga” ļaus arī Tev novērtēt šo brīnumu – skaidrības uzsākšanu, lai kādā vecumā tas arī izdotos!
Atgādinām, ka daudzus “Vīnogas” rakstus var arī klausīties.
Aicinām iesūtīt savus pieredzes stāstus, īpaši dzīvesstāstus un rakstus par nākamo mēnešu tēmām:
SADARBĪBA AR PROFESIONĀĻIEM – līdz 1. septembrim
REĢIONI, AA DAŽĀDĀS VIETĀS – līdz 1. oktobrim
APSOLĪJUMI – līdz 1. novembrim
Rakstus sūti uz e-pastu redakcija.vinoga@gmail.com!
Redakcijas vārdā – Dmitrijs
Comentários